Par labo vilku un slikto vilku
Kādu vakaru indiānis sēž pie ugunskura un sarunājas ar savu mazdēlu par dzīvi. Vecaistēvs stāsta mazdēlam, ka katrā cilvēkā mīt divi vilki – labais vilks, kurš atbild par labām domām, ticību, mīlestību, draudzību, par visu labo, un sliktais vilks, kas atbild par nenovīdību, skaudību, meliem un citām sliktām īpašībām. Starp šiem vilkiem visa mūža garumā ir nepārtraukta cīņa. Tad mazdēls jautā: „Vecotēv, bet kurš no vilkiem manī uzvarēs?” Uz to vectēvs atbild: „Uzvarēs stiprākais. Uzvarēs tas, kuru tu vairāk barosi!”
Tā ir mūsu pašu izvēle un atbildība, kuru „vilku” mēs barosim.
***
Metafora par cirka ziloni
Cirka ziloņu dresētājs izmanto ļoti vienkāršu paņēmienu, lai lielo dzīvnieku noturētu savā pakļautībā. Kad zilonēns ir vēl mazs, vienu tā kāju piesien pie resna stumbra.Lai kā nabaga dzīvnieks pūlētos, viņš nespēj atbrīvoties. Pamazām viņš pierod pie domas, ka stumbrs ir daudz spēcīgāks par viņu.
Brieduma gados, kad zilonis jau ieguvis pasakainu spēku, atliek viņa kāju ar vienkāršu auklu piesaitēt pie kaut kā smaga, un viņš pat nemēģinās atbrīvoties – tik labi viņš atceras neskaitāmos un veltīgos mēģinājumus.
Un mēs esam tieši tādi paši kā šie ziloņi, mūsu kājas sapītas pavisam vārgiem valgiem. Bet tā kā jau kopš agras bērnības esam pieraduši pie šī neuzveicamā stumbra, mēs neuzdrošināmies kaut ko iesākt. Un pat nenojaušam, ka pietiktu tikai ar vienu drošsirdīgu soli, lai izbaudītu brīvestību visā pilnībā.
***
Indiešu leģenda par pasaules radīšanu
Dievs vispirms radīja gliemeni un nolika to jūras dibenā. Tur tā vadīja mierīgu dzīvi. Katru dienu tā darīja vienu un to pašu – pavēra vāku, ļāva izplūst cauri nedaudz jūras ūdenim un atkal aizvēra vāku. Dienu no dienas tā darīja vienu un to pašu – pavēra vāku, ļāva izplūst cauri nedaudz jūras ūdenim un atkal aizvēra vāku. Dienu no dienas nekā cita, kā vien vāku vaļā un vāku ciet, vāku vaļā un vāku ciet, vāku vaļā un vāku ciet, vāku vaļā un vāku ciet, vāku vaļā un vāku ciet, vāku vaļā un vāku ciet…
Tad Dievs radīja ērgli. Viņš deva tam brīvību lidot un sasniegt pat visaugstākās virsotnes. Ērglim neeksistēja gandrīz nekādas robežas. Bet par brīvību nācās maksāt: ikdienas viņam bija jācīnās par laupījumu. Viņam nekas nepienācās tāpat vien. Kad ērglim bija bērni, viņam bieži vien vajadzēja medīt dienām ilgi, lai sagādātu pietiekami daudz barības. Taču lepnais putns labprāt maksāja šādu cenu.
Visbeidzot Dievs radīja cilvēku un aizveda to pie gliemenes un pēc tam pie ērgļa. Tad Dievs aicināja izšķirties, kādu dzīvi viņš sev vēlētos.
„Izvēle taču ir tik vienkārša,” jūs teiksiet. Būtu tikai loģiski, ka visi izvēlētos ērgļa dzīvi. Taču notika tas, ar ko neviens nebija rēķinājies. Daudzi cilvēki neizvēlējās ne gliemenes, ne ērgļa dzīvi.Viņi gribēja baudīt ērgļa priekšrocības, bet nebija gatavi maksāt par to atbilstošu cenu, tāpēc meklēja dzīvnieku, kas atbilstu viņu „prasībām”. Beigu galā viņi to atrada. Tā bija pīle.
Pīles
Pirmajā acu uzmetienā pīles līdzinās ērgļiem. Īstenībā tās ir principiāli atšķirīgas būtnes. Ja zināt, kam pievērst uzmanību, jūs tūlīt pazīsiet pīles. Abi šie putni spēj lidot, taču ērglis riņķo augstu gaisā, turpretī pīle turas iespējami tuvu ūdens virsmai.
Raksturīga pīles īpašība ir pēkšķēšana. Faktiski tā pēkšķ augu dienu. Kad pīle no rīta pamostas, tā pēkšķ. Kad pīle grib, lai to pabaro, tā pēkšķ. Kad pīlei kaut kas nepatīk, tā pēkšķ. Kad citi putni pīlei nočiepj barību, tā pēkšķ. Kad pīle nesasniedz noteiktu rezultātu, tā pēkšķ. Darīšanas vietā pēkšķēt – tā ir slikta izvēle.
Atšķirības
Vai jūs pazīstat kādu ērgli? Ērglis dara, kamēr pīles pēkšķ. Viņu pēkšķēšana nozīmē atrunāšanos, aizbildināšanos, bezjēdzīgu pļāpāšanu, ņerkstēšanu un sīkumainu piekasīšanos. Agri vai vēlu pīles tiek atlaistas no darba. Tās pirmās cieš no krīzes. Un tad tās saka: „Kāda netaisnība! Es domāju, ka priekšniekam nepatika mans ģīmis.” Turpretī ērgļi tiek paaugstināti amatā. Ir svarīgi nebūt pīlei un nepēkšķēt, bet sasniegt rezultātus. Savā nodaļā, uzņēmumā vai komandā mums jāizvairās no pīlēm. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka iespējams motivēt arī pīli. Bet vai jūs zināt, ko viņi no tā iegūs? Motivētu pīli.
Šeit minētas dažas atšķirības starp pīlēm un ērgļiem.
• Pīles saka: „To es nevaru atļauties.” Ērgļi jautā: „Kā panākt, lai es to varētu atļauties?”
• Pīles ir pesimistes. Ērgļi ir optimisti.
• Pīles savstarpēji dalās ar negatīvu pieredzi. Šajā nolūkā tās pat notur pīļu sapulces. Ērgļi pārsvarā runā par pozitīvo.
• Pīles dara tikai visnepieciešamāko – un bieži nedara pat to. Ērgļi visu dara ar 110 procentu atdevi. Viņi paveic vairāk, nekā no viņiem varētu sagaidīt.
• Pīles strādā lēni. Viņu moto ir: „Es šeit strādāju, nevis bēgu no kāda.” Ērgļi visu padara tik ātri, cik vien iespējams.
• Pīles visu zina labāk par citiem un meklē iemeslus, lai nestrādātu. Ērgļi ir gatavi mācīties un visu dara vienkārši.
• Pīles meklē aizbildinājumus, turpretī ērgļi – risinājumus.
• Pīles neuzņemas nekādu risku. Ērgļi reizēm baidās, bet, par spīti tam, viņi rīkojas. Viņi ir drosmīgi.
• Pīles strādā no desmitiem līdz sešiem. Ērgļi visbiežāk strādā no sešiem līdz desmitiem.
• Pīles katrā iespējā meklē problēmu. Ērgļi katrā problēmā saskata iespēju.
• Pīles aprunā klāt neesošos – un jūtas labāk. Ērgļi runā tikai labu vai klusē.
• Pīlēm parasti nepieciešams ilgs laiks, lai pieņemtu lēmumu, bet pēc tam tās drīz vien atkal maina plānus. Turpretī ērgļi izvēli izdara ātri, jo viņi zina, ko grib, un uzticas savai intuīcijai.
• Pīles koncentrējas uz problēmām un pēkšķ. Ērgļi koncentrējas uz risinājumiem un rīkojas.
• Pīle vēl pēc gadiem atceras tai nodarīto netaisnību. Ērgļi piedod.
• Pīles gaida, kad tās pabaros, un, ja nesaņem pietiekami daudz, tās pēkšķ. Ērgļi uzņemas pilnu atbildību un ar darbu dabū to, ko vēlas.
• Pīlēm jāmīl tas, kas tām ir. Ērgļi ar darbu iegūst to, ko mīl.
• Pīles satraucas par sīkumiem un, to darot, domā, ka dzīvo ar pilnu krūti. Ērgļi neuzskata sevi par pārāk svarīgiem.
• Pīļu pasauli veido neliels dīķis. Ērgļi sasniedz visaugstākās virsotnes.
• Pīles visā vaino apstākļus. Ērgļi maina apstākļus.
Ietekme uz citiem
Ko mazās pīles mācās no bara? Pēkšķēt. Turpretī ērgļi atbalsta citus. Vai esat redzējis, kā ērgļi sagatavo dzīvei savus mazuļus? Vispirms viņi izplūc mīkstās spalvas, ar kurām bija izpolsterēta ligzda. Ērgļi tās vienkārši izmet no ligzdas. Pēc tam viņi izplūc zāli.
Ligzdā kļūst aizvien neomulīgāk. Pakāpeniski tiek demontēti mazie zariņi. Mazajiem ērglēniem tagad jāguļ uz lielajiem un cietajiem zariem. Drīz vien viņi sajūt diskomfortu un uzsāk pirmos lidošanas mēģinājumus. Ja kāds no jaunuļiem ir pārāk bailīgs, vecāki to vienkārši izmet no ligzdas.
Ja kāds no ērglēniem neizpleš spārnus, vecāki pikējošā lidojumā viņu notver un atnes atpakaļ ligzdā. Bet tikai tāpēc, lai atkal no tās izsviestu – līdz mazulis iemācās lidot.
Ērgļa sabiedrībā citiem cilvēkiem ir jāaug. Ērgļi necieš dīkstāvi un slinkumu. Viņi daudz sagaida no apkārtējiem cilvēkiem. Viņi tos pamudina. Tāpēc ērgļi ir ietekmīgas un izcilas personības. Viņus interesē dzīve un apkārtējie cilvēki. Viņi tos ietekmē. Viņi vēlas panākt pozitīvas pārmaiņas. Acīmredzot tieši tāpēc ērglis ir tik cienīts un bieži attēlots ģerboņos. Mēs vēlamies ņemt no tā priekšzīmi. Dzīvot uzvarot, kā to dara ērglis.
Kāds dzīvnieks attēlots Tavā dzīves ģerbonī?